Pirmais lesbiešu orgasms autobusā

Man bieži darba dēļ nākas braukt uz blakus pilsētu, reizi mēnesī, dažreiz pat biežāk, un mana diena sākas ar autobusa gaidīšanu pulksten sešos no rīta autoostā. Pilnīgi neizgulējusies stāvi zem nojumes uz perona jebkuros laikapstākļos un skaties, kā mostas stacija, cilvēki kaut kur dodas, no kaut kurienes ierodas. Tajā visā ir sava īpaša romantika, man vienmēr ir paticis vērot šos cilvēkus.

Ceļš ilgst apmēram četras stundas, un vakarā, jau gandrīz naktī, es atgriežos atpakaļ pa to pašu maršrutu. Autobuss vienmēr ir liels, bet piepildīts labi ja par trešdaļu, un es vienmēr cenšos apsēsties pašās aizmugurējās vietās un tur pavadīt laiku ar grāmatu, klausoties mūziku vai vienkārši aizmigt, šūpojoties līdzi autobusa ritmiskajai kustībai.

Šis brauciens izrādījās interesants ar to, ka aizmugurē sēdēja vēl viena pasažiere manā vecumā. Tā bija patīkama izskata meitene, un visinteresantākais bija tas, ka viņa kaut kādā ziņā līdzinājās man, tas bija ļoti neparasti.

Bija jau astoņi vakarā, ārā pamazām kļuva tumšs, autobuss bija gandrīz tukšs — piecas rindas pirms aizmugurējās bija pilnīgi brīvas, kas man vienmēr patika. Es sēdēju ar grāmatu, lasīju un ar acs kaktiņu vēroju meiteni. Viņa acīmredzami kaut ko cītīgi meklēja savā mugursomā un pēc neveiksmīga mēģinājuma vērsās pie manis:

— Sveika, piedod, ka traucēju, tev nav mitro salvešu?

— Sveika, ir.

Es izvilku no savas somas sānu kabatas nelielu iepakojumu un iedevu viņai.

Man šķita, ka viņai tās nemaz tik ļoti nevajadzēja, viņa bija mazliet nervoza, un bija ļoti interesanti viņu vērot. Meitene turpināja sarunu, cenšoties nebūt uzmācīga.

— Tu brauc mājās? Vai no mājām? — viņa jautāja, slaukot rokas.

— Mājās, biju darba darīšanās uz vienu dienu.

— Forši, es arī braucu mājās no vecākiem. Starp citu, es esmu Laura.

Viņa pasniedza man roku, es atbildēju ar rokasspiedienu.

— Es esmu Anna, — es atbildēju ar smaidu, viņa man noteikti patika.

— Ja tu neiebilsti, es varu pārsēsties pie tevis? — Laura mazliet kautrīgi skatījās uz mani.

— Jā, protams, nāc, divatā ceļš ir jautrāks.

Pēc stundas mēs jau zinājām viena par otru daudz interesanta. Laura bija studente, pēdējā kursā. Viņa bija lieliska sarunu biedrene. Ar viņu bija tik patīkami runāt, ka es uzreiz nepamanīju, ka viņa izrāda pret mani pastiprinātu interesi — līdzīgi kā vīrietis, kurš pirmo reizi ieinteresējas par sievieti. Sākumā viņas jautājumi šķita pilnīgi normāli — par puišiem, par darbu, bet pēc tam viņa sāka jautāt, kā es attiecos pret attiecībām ar meitenēm, un izteica diezgan nepārprotamus komplimentus par manu izskatu.

Es nezināju, kā reaģēt, bet kaut kas manī teica: man tas patīk.

Laura mani pievilka kā magnēts. Viņas kustības, balss, acis — tās bija dziļi zaļas ar garām skropstām. Viņa skatījās uz mani, nenovēršot skatienu. Viņā bija kaut kas neparasts, ko es vēl nevarēju saprast.

— Anna, ja godīgi, es sāku ar tevi runāt, jo tu man iepatikies. Es tevi ilgi vēroju jau uz perona. Piedod par atklātību, bet man patīk meitenes. Un es gribu, lai tu to uzreiz zini.

Šī ziņa mani mazliet samulsināja, bet es vienmēr pret to esmu izturējusies normāli, kaut gan, protams, priekšroku devu vīriešiem. Saruna pārgāja jaunā, man nepazīstamā līmenī. Laura interesējās par lietām, kuru atbildes lika man nosarkt, bet es atbildēju uz katru. Pilnībā viņas apburta, es dalījos visintīmākajās lietās. Kad mēs sākām runāt par seksu, es sapratu, ka tas mani uzbudina. Es nezināju, ko ar to darīt, bet noteikti zināju, ka esmu uzbudināta — tā man nebija gadījies ne ar vienu vīrieti.

Līdz autoostai bija palikusi apmēram pusotra stunda. Laiks vienkārši lidoja, un Laura jau sēdēja man blakus, piespiežot savu augšstilbu pie manējā. Viss, kas notika tālāk, bija kā salds sapnis.

— Anna, es gribu tevi noskūpstīt. Tavas lūpas ir tik vilinošas, es nevaru pārstāt par tām domāt, — Laura ar neslēptu satraukumu runāja, skatoties man tieši acīs.

Viņa noteikti baidījās, ka mana reakcija būs negatīva. Bet es neko nevarēju pateikt — šķiet, ka es arī to gribēju, un tikai apstiprinoši pamāju.

Laura, ieliekot roku man matos, kaislīgi piekļāvās manām lūpām. Viņa skūpstīja tik saldi un vienlaikus tik alkatīgi, ka man sareiba galva. Viņas rokas trīcēja. Viņa pagriezās pret mani, cik vien sēdekļi ļāva. Mani viņa piespieda pie atzveltnes, turpinot glāstīt manus matus un skūpstīt. Otra roka jau slīdēja zem manas blūzes. Uzbudinājums mums abām bija maksimāls.

Glāsti šķita kā svētlaime. Katrs viņas pieskāriens lika man nodrebēt.

Sievietes vēlmes var saprast tikai cita sieviete.

Laura piekļuva manām krūtīm. Viņa iebāza roku zem krūštura, saspieda krūtis, ar pirkstiem pieskārās krūtsgaliem. Tie kļuva cieti un jutīgi. Viņa sāka tos viegli spiest ar pirkstu galiem. Tas lika man stenēt, bet es sapratu, ka nedrīkst trokšņot, un atturēju skaņas, skūpstot viņu.

Aiz loga jau bija tumšs, mēs nepievērsām citu pasažieru uzmanību, bet doma, ka mūs var ieraudzīt, pievienoja neticamu adrenalīna devu, saasinot visas sajūtas.

Uz brīdi apstājoties, Laura uzdeva sev svarīgāko jautājumu:

— Tu gribi turpināt? — viņa joprojām saspieda manas krūtis, viņas elpa bija saraustīta.

— Ļoti, — es gandrīz čukstus atbildēju.

Laura atlaida manas krūtis un jau skūpstīja manu kaklu, nedaudz iekožot auss ļipiņā, un nočukstēja:

— Es gribu tevi.

Man atkal satumsa acīs. Es nevarēju normāli elpot, manas kājas trīcēja no spriedzes un vēlmes. Manas biksītes bija pilnīgi slapjas.

Lauras roka slīdēja pa manu vēderu, pa kāju, virzoties uz svārku malu. Cik labi, ka man bija zeķes, es nodomāju, nedaudz izplešot kājas. Es gribēju, lai viņas roka pēc iespējas ātrāk nonāk starp manām kājām.

Viņai tas noteikti patika.

Ar pirkstu galiem viņa pieskārās manām biksītēm, velkot no augšas uz leju — tur, kur jau bija silts un mitrs. Atbīdot tās, viņa glāstīja manas kaunuma lūpas un klitoru. Tas bija tik maigi. Viņas roka bija maza, un viņa spēja mani stimulēt ļoti precīzi.

Šķita, ka mitrums jau tek pa manām kājām, samitrinot visu — arī sēdekli un svārkus. Man bija vienalga — es to gribēju vairāk par visu.

Viņas pirksti kustējās pārliecinoši. Drīz jau divi bija manī, bet īkšķis stimulēja klitoru. Es gribēju ne tikai stenēt — es gribēju kliegt no baudas. Es raustījos, jūtot orgasma tuvošanos.

Karstas viļņi pārņēma manu ķermeni viens pēc otra.

Jūtot, ka tas tuvojas, Laura atkal aizvēra manu muti ar skūpstu un paātrināja kustības. Pēc dažām sekundēm es sasniedzu orgasmu.

Es biju tādā eiforijā, ka neko citu tajā brīdī negribēju, tikai turpināt, neapstāties ne uz sekundi.

Laura bija uzbudināta ne mazāk kā es, bet kontrolēja sevi labāk. Viņa pat nedomāja apstāties un turpināja virzīt pirkstus dziļāk manī. To jau, šķiet, bija četri. Viņas roka bija pilnīgi slapja, un es arvien vairāk izpletu kājas, gribot just viņu dziļāk.

Mans klitors bija uzbriedis, katrs pieskāriens radīja neticamas sajūtas. Viņas roka gandrīz pilnībā bija manī. Ar pirkstiem viņa spieda uz augšējo sienu, un atkal nāca orgasma viļņi.

Pa manu muguru tecēja sviedru pilieni, es burtiski degu no iekšpuses.

Viņas roka kustējās ātrāk un spēcīgāk. Laura ar otru roku aizklāja manu muti un čukstēja, lai es klusēju. To bija gandrīz neiespējami kontrolēt — mans ķermenis trīcēja orgasmā.

Tikai tad, kad es bezspēcīgi atslābu un spēju ievilkt dziļu elpu, Laura izvilka roku no manis, atpogāja savas bikses un ielika šo roku savās biksītēs.

Viņa glāstīja sevi, kustējās sēdeklī un lūdza mani vienkārši skatīties.

Un es neko citu nespēju darīt. Pilnībā viņā iemīlējusies, es skatījos, kā viņa sasniedz vienu orgasmu pēc otra, sakodot lūpas gandrīz līdz asinīm, lai tikai nebūtu dzirdams viņas stenējums.

Salvetes mums tiešām noderēja, kad atguvāmies. Mums nācās steidzami sakopties — mēs jau iebraucām pilsētā, un vadītājs jebkurā brīdī varēja ieslēgt gaismu salonā.

Mēs abas jutām izteiktu seksa smaržu aizmugurējos sēdekļos. Likās, ka viss autobuss to jūt.

— Kur tu dosies no autoostas? — es jautāju.

— Uz universitātes pusi. Mans dzīvoklis ir turpat, — atbildēja Laura.

— Es arī dzīvoju tajā pusē… varbūt braucam pie manis?

Es skatījos uz viņu ar cerību. Es negribēju šķirties.

— Ar prieku, — viņa teica, skūpstot mani un atkal saspiežot manas krūtis. — Šis ir tikai vakara sākums.

Ceļš līdz autoostai un pēc tam līdz manām mājām šķita bezgalīgs. Gaidot turpinājumu, laiks it kā apstājās.

Bet tas bija tā vērts.

Tā nakts bija neaizmirstama. Mēs gandrīz negulējām — tikai brīžiem pārtraucām uz dušu un īsu atpūtu, paliekot gultā, apskāvušās. Mēs runājām, smējāmies, atkal mīlējāmies.

No rīta, pavadījusi Lauru uz universitāti, es atgriezos gultā. Viņas smarža bija visur.